Kad Jūs sākāt strādāt ‘’Latvijas balzamā’’ un cik ilgi pirms tam bijāt liķiermeistars? Cik ilgi kopumā jau strādājat par liķiermeistaru?
‘’Latvijas balzamā’’ strādāju kopš 1974. gada 14. oktobra, kas tiek atzīmēts katru gadu; šogad aprit jau 44 gadi, ko esmu pavadījis ar šo jaudīgo komandu. Jau kopš pirmās darba dienas strādāju liķieru cehā, bet, lai varētu sevi saukt par liķiermeistaru, man bija nepieciešami aptuveni 20 gadi.
Man ir bijis tas gods strādāt kopā ar tādiem izciliem meistariem kā Maiga Podrašniece, kura atjaunoja ‘’Rīgas Melnā Balzama®’’ receptūru, kā arī cilvēkiem, kuri uzņēmumā strādāja pirms kara un ražoja šo dzērienu – Staņislavu Taraškēviču. Šī leģendārā zīmola darināšana noteikti ir visas plašās komandas darbs, turklāt vairāku dekāžu garumā.
‘’Latvijas balzamam’’ ir sena vēsture, vēl senāka – ‘’Rīgas Melnajam Balzamam’’. Cik liela nozīme bija tradīciju ievērošanai, radošumam?
Es domāju, tā ir pati svarīgākā lieta, ka, ejot cauri laikam, esam spējuši saglabāt to “Rīgas Melnā Balzama®” receptūru, kāda tā bijusi no pirmās dienas. Padomju savienībā visu gatavoja no dabīgajām izejvielām, un arī šī rūpnīca visa pamatā ir saglabājusi šo principu. Kopš brīža, kad sāku strādāt uzņēmumā, dzēriena sastāvs nav mainījies. Laikam ejot, ir mainījušās tehnoloģijas, piemēram, paaugstinājusies filtrācijas kvalitāte, kas dzēriena kvalitātei kopumā nāk tikai par labu.
Kāda ir darba ētika šajā nozarē? Vai ir nepieciešama kāda īpaša attieksme pret savu darbu?
Ja runājam par darba ētiku, darba laikā alkoholu lietot, protams, nedrīkst – vien tik, cik tas nepieciešams tiešajai ražošanai. Ir jāpārbauda, vai garšas īpašības atbilst tam, kādam dzērienam ir jābūt. Reizi nedēļā mums ir regulārās degustācijas, kurās īpaša degustācijas komisija visas šāda veida problēmas, ja tādas ir, risina. Mēdz būt arī ārpuskārtas degustācijas. Kādam cilvēkam varētu šķist ļoti jocīgi, ka plkst. vienpadsmitos uzņēmumā darbinieki provē alkoholiskos dzērienus, bet tāda ir mūsu darba ikdiena, kultūra un pat nepieciešamība.
Vai ir nepieciešama kāda īpaša attieksme pret darbu, strādājot ‘’Latvijas balzamā’’?
Tā ir obligāta prasība jebkurā darba vietā, ne tikai ‘’Latvijas balzamā’’. Manuprāt, cilvēkam vispirms ir jādara tas, kas viņam patīk. Par sevi varu droši apgalvot, ka daru to, kas man patīk!
Tas varbūt izklausīsies nedaudz dīvaini, bet jāatzīst, ka neko citu arī neprotu. Ļoti gandarī tas, ka ik pa laikam tiek saņemts arī novērtējums par paveikto, ka ir izdevies. Ir prieks, piemēram, par “Rīgas Melno Balzamu” ar upeņu garšu. Uzskatu, ka tas patiešām ir ļoti izdevies produkts.
Kā Jūs vērtētu ‘’Rīgas Melnā Balzama®’’ nozīmi citu ‘’Latvijas balzama’’ ražoto dzērienu vidū?
Tā vienlaikus ir gan klasika, gan kaut kas ekskluzīvs. Citi dzērieni nāk un iet, ‘’Latvijas balzama’’ sortiments bijis milzīgs. 90.gados viena gada laikā vien tika radīts vairāk nekā 20 jaunu dzērienu, recepšu kopējais skaits varētu tuvoties trim simtiem. 1998. gadā Jāņu laikā man bija radio intervija, kurā saskaitījām, ka uz to brīdi uzņēmumam bija 100 jaunu dzērienu veidu! Katrs kādu brītiņu padzīvoja, ieņēma savu vietu un no tirgus pazuda. Attiecībā uz ‘’Rīgas Melno Balzamu®’’ ir uzstādījums, ka tā receptūra netiek mainīta, tā ir vērtība pati par sevi. Ticu, ka mūsu balzams pastāvēs mūžīgi.
Starp citu, interesants fakts: Padomju savienības laikā katra padomju republika gatavoja savu balzamu, notika sacensības. ‘’Rīgas Melnais Balzams®’’ tika ņemts kā etalons – vēl viens apliecinājums šī dzēriena unikalitātei.
Vai un cik grūti bijis nodrošināt dzēriena ražošanu vairāk nekā 265 gadus?
Mēs neviens īsti nezinām visas detaļas par dzēriena vēsturi, taču esmu papētījis, ka dzēriena izgudrotājs, alķīmiķis un aptiekārs Abrahams Kunce balzamu ražoja un izplatīja ārpus Rīgas robežām, jo tad neesot bijis jāmaksā nodoklis Rīgai. Arī Katrīna Lielā bija uzlikusi aizsardzību balzamam, arī Padomju savienības laikos Ministru padomes priekšsēdētājs Kosigins izdeva rīkojumu palielināt ‘’Rīgas Melnā Balzama®’’ ražošanas apjomu līdz 400 000 dekalitriem gadā. Parastais apjoms bija 100 – 150 tūkstoši dekalitru gadā. Tolaik Līgatnes un Bauskas padomju saimniecības uzsāka aveņu audzēšanu, tika palielināta arī pārējo zālīšu ražošana, tika uzbūvēts jauns ražošanas korpuss, kurā šobrīd atrodas noliktava. Nāca citi laiki, tostarp Gorbačova rīkojums par alkohola aizliegšanu, bet zemāk par 100 000 dekalitru gadā “Rīgas Melnā Balzama®” ražošanas apjoms nekad nav nokrities.
Kas uztur/saglabā Jūsu interesi ražot ‘’Rīgas Melno Balzamu®’’ gadu no gada?
Manu interesi par dzēriena ražošanu uztur tradīcijas, roku darbs, kuru nemazinām. Domāju, ar to arī izceļamies, jo maz ir rūpnīcu, kuras veic šādu darbietilpīgu roku darbu. Visa pasaule virzās uz ražošanas izmaksu samazināšanu, šeit varbūt tas princips nedarbojas. Jāpiebilst, ka šo darbu faktiski arī nav iespējams mehanizēt.
Kas ir dzēriena galvenais rūgtuma garšas noturētājs šo vairāk nekā 265 gadu laikā?
Galvenais rūgtuma noturētājs ir zālīšu ekstrakts. Genciāna sakne ir viena no pasaulē rūgtākajām vielām, kādreiz to audzēja tikai Alpu kalnos, vēl vērmele, puplakša zāle. Visas augu valsts izejvielas, kas veido rūgtumu, dzēriena receptūrā ir saglabātas. Tam ir izteikta zālīšu, dažādu augu valsts izejvielu garša, balzams ir rūgts, viegli dedzinošs. Pietiekoši stiprs, labi sabalansēta augu valsts izejvielu un pārējo sastāvdaļu garša.
Pēdējos gados Jūsu pārstāvētais uzņēmums ražo dažādus ‘’Rīgas Melnā Balzama®’’ veidus, arī ar upeņu un ķiršu garšu. Cik iedvesmojoši, motivējoši Jums ir radīt kaut ko jaunu, netradicionālu? Vai Jūs mēģināt radīt arī kādus pavisam atšķirīgus produktus, vai arī fokusējaties uz jaunu, bet tradīcijās balstītu produktu radīšanu?
Jaunais ‘’Cross Keys Gin®’’ džins ir veiksmīgs piemērs jauna produkta radīšanai un vienlaikus tradīciju pēctecības nodošanai. Lai arī šī produkta pašizmaksa ir liela, šis uzskatāms par ļoti veiksmīgu notikumu. Tas ir pirmais premium kategorijas džins, ko esam sākuši ražot Latvijā. Šis dzēriens nosacīti papildina sava vecākā brālēna – ‘’Rīgas Melnā Balzama®’’ – īpašo misiju un stāstu par ‘’Latvijas balzama’’ kā Baltijā lielāko un tradīcijām bagātāko dzēriena ražotāju, jo arī tiek ražots no daudzām dabiskajām izejvielām un pildīts māla krūkās.
Patlaban arī vēl testējam, kā džins glabājas māla krūkās, kādas izmaiņas dzēriena garšā notiek. Māls ir dzīvs produkts, dabisks materiāls, caur kuru dzēriens elpo. Tāpat māla krūkās elpo un nelielu pārvērtību procesu piedzīvo arī ‘’Rīgas Melnais balzams®’’. Tas arī uzskatāms par seno vērtību turpinājumu. Tāpat kā balzamā, arī džinā tiek izmantots daudz dabisko zālīšu, kopumā 17 vienības no tām, kas ir arī ‘’Rīgas Melnajā Balzamā®’’. Papildus “Cross Keys Gin®” pievienojām džinam raksturīgās kadiķogas, kā arī Latvijas un Baltijas reģionam raksturīgās kumelītes, liepziedus un rozmarīnu nelielam asumiņam.
Lai arī no kuras puses aplūkotu produktu ražošanu – no jaunu dzērienu izveides vai jau tradīcijām bagātu dzērienu turpmākas ražošanas – vēlreiz jāatzīmē, ka šis ir plašas un pieredzējušas komandas darbs. Viena dzēriena ražošanā iesaistās neskaitāmi departamenti un ļoti daudz speciālistu. Es kā liķiermeistars esmu tikai maza daļa no lielā mehānisma. Ar tādu komandu, kāda pašlaik ir “Latvijas balzamā” mēs noteikti turpināsim nodrošināt “Rīgas Melnā Balzama®” ražošanu nākamos simts, divsimt gadus, gan veidosim jaunus un daudzsološus zīmolus!